Es nezinu, kā tev, bet man zobārsta apmeklējums ir tuvu elles lokiem. Sēdēt krēslā, klausīties to urkšķeni un maksāt naudu par sāpēm – nē, paldies. Bet tieši tā es nokļuvu situācijā, kurā vajadzēja kaut ko darīt. Divi gudrības zobi. Kreisā puse. Abi bija jāizrauj. Privātklīnikā. Rēķins – 380 eiro.

Mani sauc Kaspars, man ir 35 gadi, un es strādāju par IT atbalstu. Alga nav slikta, bet 380 eiro pašā mēneša vidū, kad hipotēka jau norakstīta, bet alga vēl tikai pēc divām nedēļām – tas ir pārāk daudz. Es aizņēmos no sievas krājkasītes (ar atļauju, protams). Samaksāju. Zobi ārā. Bet palika tāda… tukšuma sajūta. Ne tikai mutē. Arī makā.

Tajā pašā vakarā, vaigi vēl pietūkuši, es sēdēju pie datora. Negāju gulēt, jo sāpes neļāva. Skatījos Youtube, bet nekas neuztvērās. Tad atcerējos – mans draugs Artūrs pirms gada vienmēr runāja par kaut kādu vietni, kur viņš “pārbauda veiksmi”. Es toreiz to norakstīju uz viņa dīvainajiem hobijiem. Bet tajā vakarā man bija vajadzīgas divas lietas: aizmirst par sāpēm un, atklāti sakot, atgūt kaut daļu no tiem 380 eiro.

Ierakstīju meklētājā “online kazino Latvija”. Parādījās vairāki varianti. Bet viens nosaukums izskatījās pazīstams – vavada casino latvia. Artūrs to bija pieminējis. Vietne atvērās ātri. Bez liekiem reklāmas baneriem. Vienkāršs, tumšs fons un spēļu saraksts.

“Labi,” nodomāju, “30 eiro. Ne vairāk. Tā ir kā pretsāpju tablete, tikai lētāka.”

Reģistrējos. Ieliku 30. Izvēlējos “Book of Dead” – vienkārši tāpēc, ka tas bija pirmais sarakstā. Likme 0.50 centi. Pagriežu. Nekas. Vēlreiz. Nekas. Pa kreisajam vaigam joprojām sāp. Vēlreiz. Trīz – divi simboli. Pēc desmit griezieniem bilance – 24 eiro. “Tā nu tad,” es domāju, “vēl desmit griezieni un beidzu.”

Un tad – astotajā griezienā – izkrīt četri grāmatas simboli. Bonusa kārta. Desmit bezmaksas griezieni. Es izvēlos simbolu – faraonu. Pirmais grieziens – 7 eiro. Otrais – 12. Trešais – 0. Ceturtais – 24. Piektais – 8. Sestais – 0. Septītais – 15. Astotais – 0. Devītais – 31. Desmitais – faraons izplešas pāri visiem ruļļiem. 89 eiro.

Vienā bonusa kārtā – 186 eiro kopā.

Es aizmirsu par sāpēm. Pilnīgi. Aizmirsu, ka man mutē ir divas brūces. Skatījos uz ekrānu un smējos. Nevis histēriski, bet tā – no sirds. 30 eiro pārvērtās 186. Es izņēmu 150. Atstāju 36.

Nākamajā rītā es atkal atvēru vavada casino latvia. Bet šoreiz – bez sāpēm, bez dusmām, tikai ar ziņkāri. Vai tas bija nejaušība? Es ieliku 20 no tiem 36. Izvēlējos “Big Bass Bonanza”. Likme 0.40 centi. Spēlēju mierīgi, bez steigas. Pēc 15 minūtēm – četri simboli. Bonuss. Makšķerēšana. Pirmā zivs – 5 eiro. Otrā – 12. Trešā – 3. Ceturtā – 28. Piektā – 0. Sestā – 45. Kopā – 93 eiro.

Es aizvēru klēpjdatoru. Izgāju uz balkona. Ieelpoju dziļi. Sajutos kā cilvēks, kurš tikko uzvarējis loterijā, bet nav neko darījis, lai to pelnītu.

Tajā pašā dienā es aizgāju uz aptieku, nopirku pretsāpju līdzekļus (labākos), sievai puķes un bērniem saldējumu. Pārējo – ieliku krājkasītē. Zobārsta rēķins joprojām bija samaksāts. Bet es biju atguvis ne tikai naudu. Es biju atguvis kontroli. Sajūtu, ka dzīve nav tikai sāpes un rēķini. Dažreiz tā ir arī nejaušība, kas nostrādā tavā labā.

Tagad, pagājušiem diviem mēnešiem, es spēlēju reizi nedēļā. Svētdienu vakaros, kad bērni guļ, sieva lasa grāmatu, un es sēžu viens ar klēpjdatoru. Ielieku 15 eiro. Nekad vairāk. Reizēm laimēju 30, reizēm 80, reizēm – neko. Bet tas vairs nav par naudu. Tas ir par to vakaru, kad es aizmirsu par zobu sāpēm. Par to sajūtu, ka dzīve vēl spēj pārsteigt.

Es bieži domāju – vai es ieteiktu citiem? Atbilde ir: jā, bet ar nosacījumu. Tikai tad, ja vari atļauties zaudēt. Tikai tad, ja neesi izmisumā. Tikai tad, ja tev tas ir prieks, nevis vajadzība. Vavada casino latvia man kļuva par vietu, kur es eju nevis bēgt no realitātes, bet atpūsties no tās. Un tā ir milzīga atšķirība.

Tie divi zaudētie zobi? Tie joprojām ir prom. Bet viņu vietā es ieguvu stāstu, kuru pastāstīt. Un iespēju reizi nedēļā justies kā bērns, kas uzspiež pogu un gaida brīnumu. Dažreiz brīnums atnāk. Dažreiz nē. Bet tas ir labi. Jo es jau esmu uzvarējis – nevis kazino, bet sevi. Un tas, draugi, ir lielākais laimests.