Mani sauc Liene. Man ir 34 gadi. Strādāju par grāmatvedi. Darbs ir sauss – skaitļi, tabulas, atskaites. No rīta līdz vakaram. Alga – vidēja, bet pietiek. Problēma ir tā, ka pēdējos mēnešus manas izmaksas ir pieaugušas. Bērnam vajadzēja jaunu skolas somu. Mātei zobārsts. Man pašai – ziemas riepas. Rezultāts – esmu mīnusā. Parādā draudzenei 200 eiro. Parādā bankai 300.

Tajā rītā es sēdēju virtuvē ar kafijas tasi. Skatījos pa logu, kā līst lietus. Doma par naudu neizgāja no galvas. Paņēmu telefonu. Sāku skrollēt. Draugi sūtīja bildes no atvaļinājumiem, restorāniem. Es apskaužu. Man nav naudas pat kino.

Un tad es ieraudzīju reklāmu. Kasiino. Parasti es aizveru. Bet šoreiz es paliku. Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka biju nogurusi no skaitļiem. Varbūt tāpēc, ka gribējās kaut ko vienkāršu.

Es noklikšķināju. Vietne atvērās. Skaista, gaiša, latviski. Es reģistrējos – vārds, e-pasts, parole. Divas minūtes. Tā es nokļuvu vavada baltic. Pēc reģistrācijas es ieraudzīju, ka man ir bonuss – 15 eiro bez depozīta. Bezmaksas.

“Ko es zaudēšu?” nodomāju. “Neko.”

Es sāku griezt. Izvēlējos vienkāršu spēli – augļi, zvaniņi, zvaigznes. Likme 10 centi. Griezu lēni, jo negribēju zaudēt visu uzreiz. Pēc desmit minūtēm man bija 12 eiro. Pēc divdesmit – 8. Jau gribēju ciet. Bet tad es pārgāju uz citu spēli – ar kaķiem. Skaista, jauka. Un pēkšņi – bonuss. 430 eiro.

Es izlēju kafiju. 430 eiro. No bezmaksas 15. Es izņēmu 400, atstāju 30. Nākamajā dienā iedevu draudzenei 200. Bankai 200. Paldies Dievam, ka bankai bija tikai 300 – es atlikušo samaksāšu nākamajā mēnesī.

Tā sākās mans stāsts ar vavada baltic. Ne jau par miljoniem, bet par iespēju. Iespēju atgūt kontroli.

Es nolēmu – spēlēšu, bet ar galvu. Es ieliku 20 eiro nedēļā. Tikai 20. Es izveidoju noteikumus. Ja zaudēju – beidzu līdz nākamajai nedēļai. Ja uzvaru – izņemu pusi. Nekad necentos atspēlēties. Tā ir disciplīna.

Pirmajā mēnesī es laimēju 180 eiro. Nopirku bērnam ziemas jaku. Otrajā mēnesī – 340 eiro. Nopirku sev jaunus zābakus. Trešajā mēnesī – 90 eiro. Mazāk, bet vēl nekas. Katrs eiro palīdz.

Bet lielākais laimests nāca pavasarī. Manai mātei vajadzēja operācija. 1000 eiro. Man nebija. Es biju sakrājis 400. Vajadzēja vēl 600. Es domāju – “Vai es riskēju?” Es zināju, ka vavada baltic ir godīgi. Zināju, ka varu zaudēt. Bet man nebija citu variantu.

Es atvēru vietni. Ieliku 30 eiro. Spēlēju to pašu spēli ar kaķiem, ar kuru laimēju pirmo reizi. Griezu. Griezu. Pēc divām stundām man bija 15 eiro. Pēc četrām – 7. Jau gribēju padoties. Bet tad es pārgāju uz spēli ar augļiem. Un tur – bonuss. 1280 eiro.

Es izņēmu 1200. Nākamajā dienā iedevu mātei 600. Operācija izdevās. Māte ir dzīva. Viņa pasmaidīja. Es arī.

Kopš tā laika ir pagājuši pieci mēneši. Es joprojām strādāju par grāmatvedi. Alga joprojām ir vidēja. Bet man ir krājkonts. Man ir cerība. Un es zinu, ka, ja kaut kas notiks, es varu paļauties uz sevi. Un uz vavada baltic – bet tikai kā uz pēdējo iespēju.

Es joprojām spēlēju. Bet tikai reizi mēnesī. Ielieku 10 eiro. Dažreiz uzvaru 20-30, dažreiz zaudēju. Bet tas vairs nav par izdzīvošanu. Tas ir par atcerēšanos – ka es varu. Ka man paveicās. Ka es neesmu zaudētāja.

Vai es iesaku šo ceļu citiem? Nē. Bet es saku – ja jau spēlējat, tad spēlējat gudri. Ar galvu. Ar noteikumiem. Nekad neielieciet to, ko nevarat atļauties zaudēt. Es to iemācījos.

Es esmu Liene. Grāmatvede. Māte. Meita. Cilvēks, kuram paveicās. Bet tikai tāpēc, ka viņa prata apstāties. Tieši tad, kad vajadzēja. Es apstājos. Un tāpēc es šodien esmu šeit. Nevis kā upuris, bet kā uzvarētāja. Nevis kazino, bet pār savām bailēm.

Tāpēc tagad, kad kāds man jautā – “Kā tu izdzīvoji?” es saku – “Disciplīna un veiksme.” Bet patiesība ir tāda, ka vavada baltic man iedeva iespēju. Iespēju samaksāt parādus. Iespēju palīdzēt mātei. Iespēju justies brīvai. Esmu pateicīga. Bet ne kazino. Esmu pateicīga sev. Ka nepadodos. Ka ticu. Ka spēju sākt no jauna.

Un jūs varat. Tikai neaizmirstiet – spēle ir spēle. Dzīve ir īsta. Nedodies to pretī. Nekad. Un lai veiksme jums smaida. Bet ja nē – tad vismaz ziniet, ka vienmēr ir rītdiena. Un rītdiena var būt labāka. Man tā bija. Būs arī jums. Es ticu. Un jūs ticiet. Bet ar galvu. Vienmēr ar galvu. Laimīgu spēli. Un laimīgu dzīvi. Neaizmirstiet – tā ir viena un tā pati. Tikai jāprot atšķirt. Es protu. Jūs arī iemācieties. Tas ir vērts. Es to zinu.